Dakteris VJAČESLAVS ČERNIŠOVS prot pārsteigt. Gan tādēļ, ka stīvs un līks slimnieks viņa kabinetā piedzīvo tādu lunkanību, par kādu pat nav uzdrošinājies sapņot, gan arī ar dziļām zināšanām un nestandarta skatījumu uz cilvēka veselību.
Ar kādām sūdzībām pie jums vēršas pacienti?
“Mana specialitāte ir tā sauktās skeletomuskulārās saslimšanas, kas izpaužas kā locītavu sāpes, stīvums, ierobežotas kustības un citas nepatīkamas sajūtas.”
Ar ko jūsu darbs atšķiras no citiem speciālistiem, kuri arī ārstē tamlīdzīgas slimības?
“Sāpju cēlonis mēdz būt citur, nevis tur, kur tās parādās un ko varbūt var saskatīt rentgenā vai datortomogrāfā kā, piemēram spondilozi vai muguras starpskriemeļu disku izmaiņas. Sāp ne jau kauli, bet mīkstie audi ap tiem. Bieži sāpes rada muskuļi, tie saistīti noteiktās ķēdēs cits ar citu un citām organisma struktūrām. Uzmanīgi šķetinot šīs mijiedarbības, var nonākt līdz cēlonim. Var gadīties, ka, piemēram, sāpes plecā vai kaklā izraisa kāda problēma ķermeņa lejasdaļā, bet pacients ārstē sekas, nevis cēloni.
Kad cēlonis atrasts, no paša pacienta lielā mērā atkarīgs, vai viņa sūdzības mitēsies vai vismaz mazināsies. Tas ir svarīgs nosacījums – cilvēka atbildība par savu veselību! Ja pildīs ieteiktos vingrojumus un ievēros citus norādījumus, kļūs labāk. Bet nereti ļaujamies slinkumam. Vai arī klausām ārstu, kamēr kļūst labāk, bet pēc tam vairs nē. Un pēc laika sāpes atgriežas.
Jo svarīgāka vingrošana ir cilvēkiem gados, tāpēc ka izmaiņas ķermenī ir fizioloģiski pamatotas. Nebrīnāmies taču, ka nosirmo mati vai bojājas zobi, – skaidrs, vainīgi gadi. Bet tāpat noveco arī mugurkauls, locītavas. Rentgena attēls cilvēkam 30 gadu vecumā atšķirsies no tā, kas tapis 60 gados neatkarīgi no tā, vai viņam kaut kur sāp vai nē. Vienīgā iespēja mazināt novecošanās sekas ir stiprināt muskuļus.”
Kāda nozīme ir manuālajai terapijai?
“Kas notiek, ja muskuli nedarbina? Tas zaudē elastību un saraujas, tādējādi velkot kopā arī audus, kuriem tas piestiprināts. Tā rodas sāpes, stīvums. Manuālajā terapijā savilktos muskuļus atbrīvo, bet pacientiem to elastība jāuztur ar kustībām.
Muskuļi radīti slodzei, tātad tie jākustina. Organisms strādā taisnīgi: kas nestrādā, tam nebūs ēst! Slinki muskuļi tiek sliktāk apasiņoti un līdz ar tiem arī saites, ar ko tie piestiprināti kauliem. Tās arī sāp visbiežāk.”
Gribas teikt, ka vingrošana nozīmē arī naudas pelnīšanu, – tās, kuru izdodam par zālēm, ziedēm, pretsāpju plāksteriem…
“Turklāt katram medikamentam ir blaknes, kas ar laiku var izpausties citās veselības problēmās, kuras arī būs jāārstē… Jau senatnē Avicenna teica: “Kustība ir dzīvība”. Svarīgi regulāri kustināt visus muskuļus, bet vēl jo svarīgāk – izveidot vingrošanu par pastāvīgu ieradumu.”
